Stiebrzāļu gredzenplankumainība [Rhynchosporium secalis]

Postīgums

Mieži
Mērenā klimata reģionos stiebrzāļu gredzenplankumainība un miežu lapu tīklplankumainība ir vienas no bīstamākajām miežu slimībām. Slimība sevišķi postīga ir vēsos un mitros pavasaros. Simptomi redzami uz lapu plātnēm, stiebriem un vārpām. Epidēmiskas infekcijas gadījumā iespējami nozīmīgi ekonomiski zaudējumi. Ražas zudumus līdz pat 25% un vairāk, izraisa samazināts produktīvo stiebru un graudu skaits vārpā, zema 1000 graudu masa.

Rudzi, Tritikāle
Aplūkojot auga apakšējās lapas, rudzu infekciju ar Rhynchosporium secalis var konstatēt gandrīz katru pavasari. Tomēr patogēna negatīvā ietekme ir mazāka nekā miežu sējumos. Izplatība uz augstāk esošajām un produktivitātes ziņā nozīmīgajām lapām notiek lēni, jo rudzi ir ātraudzīgs augs, sējumi parasti ir mazāk blīvi, un augu lapas pēc lietus un rasas nožūst ātrāk, līdz ar to sporu dīgšanai nav nodrošināti labvēlīgi apstākļi.

Infekcijas avots

Rhynchosporium secalis veido miera fāzes micēliju uz inficētiem augu atlikumiem. Inficēti pabiru asni ir pirmais infekcijas avots. Slimība var izplatīties arī ar sēklām, tomēr praksē parasti tas notiek reti.

Izplatība

Sporas var attīstīties temperatūrās no 2°C līdz 27°C. Optimālie apstākļi ir temperatūra no 15°C līdz 18°C. Lai notiktu sporulācija, gaisa mitrumam jābūt virs 95%. Inficēšanās parasti notiek vēsākā temperatūrā (10–20°C), lapām ilgi saglabājoties mitrām, vājā apgaismojumā. Sporas izplatās ar lietus šļakatu kinētisko enerģiju. Labvēlīgos apstākļos - gaisa temperatūra 15–20°C, augsts gaisa mitrums un izvēlēta audzēšanai pret šo slimību neizturīga šķirne, pirmie simptomi parādās jau 8 dienas pēc inficēšanās. Ja temperatūras ir zemākas, latentais laiks var sasniegt 4 nedēļas. Patogēns spēj izplatīties epidēmijveidā, jo tas pielāgojas arī zemām temperatūrām un ražo ļoti daudz sporu jau agrā pavasarī, kā arī mitrās un vēsās vasarās.

Slimības pazīmes

Mieži
Slimība ziemas beigās inficē apakšējā līmeņa lapas un ar nokrišņu palīdzību izplatās līdz karoglapai un vārpām. Pirmie slimības simptomi parādās kā netīri zaļi, ūdeņaini, gareni, ovāli plankumi (līdzīgi simptomi ir arī Microdochium nivale). Vēlāk centrālās inficētās vietas kļūst blāvi pelēkas. Atšķirībā no rudziem, miežos slimības pēdējā stadijā redzamas tumši brūnas, asas robežas pie veselajiem audiem. Nekroze nevienādām līnijām izplatās pa visu lapas plātni. Īpaši bīstama ir lapas maksts inficēšanās, kas var izraisīt priekšlaicīgu lapas atmiršanu.

Rudzi, Tritikāle
Pirmie slimības simptomi parādās kā netīri zaļi, ūdeņaini, gareni, ovāli plankumi (līdzīgi simptomi ir arī Microdochium nivale). Vēlāk centrālās inficētās vietas kļūst blāvi pelēkas. Tomēr ovālie vai neregulāri veidotie plankumi parasti ir bez robežām vai arī šīs robežas, kas norobežo nekrozi no veselajiem audiem, ir gaišas. Līdzīgi simptomi ir Fusarium izraisītai lapu nekrozei, jo arī šajā gadījumā nekroze nav skaidri norobežota no blakus esošajiem audiem. Pēdējos gados rudziem novērotas lapu nekrozes, ko neizraisa patogēni, tādēļ diagnostika ir ļoti sarežģīta.

Līdzīgas slimības

Mieži
Precīzu diagnostiku bieži apgrūtina atšķirīgā šķirņu reakcija uz Rhynchosporium secalis. Mazākie plankumi uz lapām līdzinās miežu lapu tīklplankumainības plankumiem.

Ierobežošana

Izturīgu šķirņu audzēšana.
Augu maiņas ievērošana.
Augu atlieku iestrādāšana augsnē.
Kvalitatīvi kodināta sēkla.

Augu aizsardzības pasākumi

Mieži
Rhynchosporium secalis gadījumā tieša fungicīdu izmantošana ieteicama sākot ar AS 32, kad uz vidējā līmeņa lapām saskatāmas izteiktas infekcijas pazīmes (inficēto augu daļa sējumā > 50%) un pastāv risks, ka laikapstākļi, kas sagaidāmi nākotnē, vai nesenie laikapstākļi var veicināt slimības tālāku izplatību.

Rudzi, Tritikāle
Ja vidējo lapu līmenī konstatēta izteikta inficēšanās (inficēto augu daļa sējumā > 50%) un, ja turpinās laikapstākļi, kas var veicināt slimības izplatību, rudzu sējumos mērķtiecīgi jāveic apstrāde ar fungicīdu Rhynchosporium secalis ierobežošanai.