Rožu lapu tumšplankumainība [Diplocarpon rosae]

Postīgums

Rudzu stiebru melnplauka ir izplatīta visos labības audzēšanas reģionos. Galvenais saimniekaugs ir rudzi. Kvieši inficēti netiek, tomēr infekcija var skart vārpatu. Izmantojot sējai nekodinātu sēklu, slimība var radīt ekonomiski nozīmīgus zaudējumus. Graudi veidojas sīki un nekvalitatīvi.

Infekcijas avots

Infekcijas avots ir inficēta sēkla vai augsne.

Izplatība

Pēc rudzu izsēšanas, augsnē nokļuvušās melnplaukas sporas, uzdīgst un veido micēliju, kas iespiežas auga dīgstā. Micēlijs aug augšup pa rudzu stiebru, sākot no stiebrošanas fāzes līdz vārpošanai, izraisot vairākas tipiskas pazīmes – uztūkumu un melnplaukas sporu spilventiņus. Lielākais risks inficēties ar melnplauku ir sējumiem, kas iesēti dziļāk, jo augi ilgāk atrodas stadijā, kad pastāv risks inficēties.

Slimības pazīmes

Slimības pazīmes var novērot, sākot jau ar stiebrošanas fāzi. Tās var parādīties arī vēlāk- vārpošanā vai līdz pat piengatavībai. Rudzu stiebru melnplauka bojā augu veģetatīvās daļas. Uz stiebriem, galvenokārt to augšējā daļā, retāk uz lapām un lapu makstīm, parādās garas paralēlas tumšas svītras. Vēlāk epiderma virs šim svītrām vai nu vienlaidus vai ar pārtraukumiem saplīst un plaisās parādās tumšbrūna sporu masa. Bojātie stiebri attīstās nevienmērīgi, veido cilpas, jo stiebra augšējās daļas attīstība ir apstājusies, bet apakšējā vēl aug. Slimie stiebri ir ievērojami īsāki un dažkārt sagriežas, vārpas bieži paliek karājoties aiz akota lapas maksts augšējā daļā, graudi neveidojas.

Līdzīgas slimības

Rudzu stiebru melnplaukai ir tipiski simptomi, un to nav iespējams sajaukt ar citām graudaugu slimībām.

Ierobežošana

Kvalitatīvi kodināta sēkla

Optimāls sējas laiks un dziļums

Vārpatas ierobežošana