Auzu vainagrūsa [Puccinia coronata]

Postīgums

Auzu vainagrūsa ir izplatīta visā pasaulē. Visvairāk apdraudēti ir auzu sējumi siltos un mitros klimata apgabalos. Tā kā patogēnam ir vajadzīga augsta temperatūra, Viduseiropā slimība parasti izplatās īsi pirms ražas laika. Būtiski ražas zaudējumi var rasties tikai tad, ja inficēšanās ir īpaši stipra.

Infekcijas avots

Pavasarī uz augu atliekām sadīgst teleitosporas. Tā ir divmāju rūsa, un tās starpsaimnieks ir pabērzs.

Izplatība

Teleitosporas veido vēl vienu sporu veidu – bazīdijsporas, kas inficē starpsaimnieku pabērzu. No maija vidus līdz jūnija vidum uz pabērza lapu apakšpuses veidojas tā dēvētās ecīdijas. Ecīdijas ir dzeltensārti krūkveida sporu spilventiņi, no kuriem atdalās ecīdijsporas, kas tiek pārnestas uz galveno saimniekaugu - auzām. Infekcijas rezultātā, no jūnija vidus, uz lapām veidojas oranži, apaļi līdz ovāli uredosporu spilventiņi. Veģetācijas perioda beigās ap uredosporu sakopojumiem veidojas tumši teleitosporu spilventiņi.

Slimības pazīmes

Uz auzu lapu virspuses un apakšpuses redzami vasaras sporu spilventiņi ar koši oranžām sporām. Tie izvietoti atsevišķi vai – stipras inficēšanās gadījumā – saplūst lielākos, nevienmērīgos laukumos. Simptomi var parādīties arī pie lapu makstīm, plēksnēm un graudiem. Vēlāk ap vasaras sporu spilventiņiem veidojas apaļi, tumši brūni līdz melni ziemas sporu spilventiņi. Atšķirībā no vasaras sporu sakopojumiem ziemas sporu spilventiņi veidojas zem epidermas.

Līdzīgas slimības

Līdzīgi simptomi ir graudzāļu stiebru rūsai (Puccinia graminis f. sp. avenae).

Ierobežošana

Izturīgu šķirņu audzēšana.
Vējauzu ierobežošana.
Izvairīties no auzu audzēšanas pabērzu tuvumā.

Augu aizsardzības pasākumi

Ja vainagrūsa novērojama līdz ziedēšanai, jāveic patogēna ierobežošana ar fungicīdiem.

Uz augšu