Putošā melnplauka [Ustilago segetum tritici]

Postīgums

Slimība var parādīties visos auzu audzēšanas reģionos, tomēr, kopš tiek veikta sēklu kodināšana, šī slimība vairs nav tik postīga. Slimība novērota arī savvaļas auzu sugām.

Infekcijas avots

Infekcija izplatās ar melnplaukas sporām, kas veidojas uz inficētiem augiem graudu vietā. Ar gaisa plūsmu un lietus šļakatām sporas iekļūst veselo vārpu plēksnēs.

Izplatība

Sporas dīgst mitros apstākļos. Micēlijs neaug graudā, bet gan veido miera stāvokļa micēliju starp plēksnēm un graudiem. Pēc iesēšanas micēlijs iespiežas dīglī un aug starpšūnu telpā reizē ar augu. Tas attīstās stiebra starpmezglu daļā virzienā uz augšu līdz sasniedz skaru.

Slimības pazīmes

Slimības simptomi redzami jau skaru veidošanas fāzē. Atšķirībā no kviešu un miežu putošās melnplaukas, inficētās auzu skaras attīstās vienlaikus ar veselajām ziedkopām. Tajās graudu vietā veidojas melnplaukas sporas, ko apņem matēts, grumbains apvalks, kas pārplīst un izdala sporas. Iespējama arī slēpta infekcija, tas ir, bez redzamiem simptomiem, kā arī daļēji inficētas skaras. Tādā gadījumā augi atpaliek augumā.

Līdzīgas slimības

Tā kā auzu putošai melnplaukai ir tipiski simptomi, to nav iespējams sajaukt ar citām graudaugu slimībām.

Ierobežošana

Sēklas kodināšana.
Sēja optimālos termiņos.

Augu aizsardzības pasākumi

Jāveic sēklu kodināšana ar kodni, kas efektīvi ierobežo auzu lapu brūnplankumainību.