Rapša neīstā miltrasa [Hyaloperonospora brassicae]

Saimniekaugi

Patogēnam ir rases, tas nozīmē, ka parasti saimniekaugs ir tikai rapsis, tomēr retos gadījumos ir novērots, ka iespējama inficēšanās arī no citiem krustziežiem.

Simptomi

Neīstā miltrasa sastopama gan ziemas, gan vasaras rapsim. Pirmās pazīmes – balta apsarme lapas apakšpusē novērojama jau uz dīgļlapām, vēlāk īstajām lapām. Lapu virspusē dzeltenīgi, neregulāri plankumi, vecāki plankumi paliek bālgani. Slimība ir postīgāka, ja tā parādās uz dīgļlapām un pirmajām 2–3 lapām. Tomēr retos gadījumos slimība var būt novērojama arī ziedēšanas laikā un pat uz pāksteņiem.

Attīstības cikls

Galvenais inficēšanās avots ir dzīvi augi, galvenokārt pašizsējas rapsis, retāk citi krustzieži, tomēr iespējama inficēšanās arī no augsnes. Arī sēklas var būt inficēšanās avots, taču tas ir maznozīmīgs. Tālākā inficēšanās notiek ar sporām, ko pārnēsā vējš un lietus šļakatas. Optimāli inficēšanās apstākļi ir vēsā un mitrā laikā.

Nozīmīgums

Neīstā miltrasa ir nozīmīga dīgstu fāzē, it īpaši, ja ir novēlota dīgšana un augi attīstās lēni, stipri inficētie augi aiziet bojā. Slimības ietekmi uz ražu grūti paredzēt.

Ierobežošana

Sēklu kodināšana palielina dīgšanas enerģiju un ierobežo neīstās miltrasas attīstību agrajās attīstības fāzēs. Ir maz pierādījumu, ka fungicīdu smidzināšana ir noderīga. Šo slimību ierobežo preparāti ar aizsargājošu iedarbību, tādēļ tie jālieto dīgstu fāzē, pirms neīstā miltrasa ir sākusi strauji attīstīties.