Lapu fizioloģiskie plankumi [Physiological Leaf Spot]

Nespecifiski simptomi

Uz ziemas un vasaras miežiem bieži redzami lapu plankumi ar nespecifiskiem simptomiem, kas ievērojami apgrūtina slimības ierosinātāju noteikšanu. Tomēr nespecifisko lapu plankumu sistemātikā ir vairākas kopējas pazīmes: bieži vien šāda lapu nekroze, ko neizraisa patogēni, sākotnēji parādās tikai vienā lapas pusē, to reti apņem hloroze, un iekrāsojums vienmēr ir tumšā līdz melnā krāsā.

Līdzīgas slimības

Vasaras miežu PLS simptomi līdzinās cita tipa nekrozēm, piemēram, Mlo plankumiem jeb miltrasas rezistences nekrozei, ko izraisa miltrasas rezistences gēns. Tomēr atšķirībā no ramulārijas, plankumu neapņem hlorotiska zona, un sānos to nenorobežo lapas dzīslojums.

Ierobežošana

Pastāv lielas atšķirības starp dažādu šķirņu stresa toleranci un ieņēmību pret nespecifiskiem plankumiem.

Augu aizsardzības pasākumi

Relatīvi efektīvi neparazītisko PLS plankumu ierobežošanā ir tikai fungicīdi ar stresa fizioloģisko aktivitāti, piemēram, azoli un strobilurīni.

Mlo lapu plankumi

Dažām daļēji rezistentām vasaras iesala miežu šķirnēm var novērot, tā sauktos Mlo lapu plankumus. Tie izpaužas kā tumša lapu nekroze dažādos variantos. Šo plankumu veidošanās iemesls ir šķirņu ģenētiskā īpašība. Lapu plankumi veidojas neatkarīgi no inficēšanās ar miltrasu. Sākumā rodas tumši brūna, neliela izmēra nekroze, ap ko vēlāk veidojas brūngani apļi. Beigu stadijā apļi saplūst plašā nekrozes zonā. Veidojoties simptomiem, pastāv risks tos sajaukt ar miežu lapu tīklplankumainību vai brūnplankumainību (Drechslera sorokiniana). Tomēr, aplūkojot sporu nesējus palielinājumā, šīs abas slimības var skaidri identificēt.

Postīgums

Nespecifiskie lapu plankumi novēroti gandrīz visos labības audzēšanas reģionos Eiropā, un tie kļūst par arvien lielāku problēmu. Nespecifisko (neparazītisko) lapu plankumu skaits pēdējos gados ir ievērojami audzis gan ziemas, gan vasaras miežu sējumos. Ir konstatēta pat 60% inficēšanās augstāk esošajās auga lapās. Tā kā samazinās auga virsma, kas var asimilēt vielas, un palēninās auga novecošana, ražas zudumi ziemas miežiem var sasniegt pat 45%, savukārt vasaras miežiem – 22%. Tas negatīvi ietekmē vairākus kvalitātes rādītājus, tai skaitā 1000 graudu masu, tilpummasu un graudu rupjumu. Līdzīgu neparazītisku lapu plankumu parādīšanās uz kviešiem, literatūras avotos aprakstīta arī astoņdesmitajos gados ASV. Kviešu sējumos šādi plankumi konstatēti arī Vācijā.

Iemesls

Nespecifiskie lapu plankumi rodas ģenētisku faktoru un vides apstākļu kombinācijas rezultātā. Jūtīgām šķirnēm dažādi stresa faktori izraisa augā oksidatīvu stresu, kas noved pie šūnu atmiršanas, kas izpaužas kā plankumi uz lapām. Nozīme ir gan apkārtējai videi un klimatam, gan arī auga noturībai pret iekšējiem stresa faktoriem. Pie eksogēniem stresa faktoriem minami gaismas un sausuma izraisīts stress, barošanās traucējumi, patogēni un kaitīgās vielas gaisā. To iedarbību var pastiprināt strauja augšana un intensīva fotosintēze. Nozīmīga stresa sastāvdaļa ir redzamās gaismas viļņi – gaisma, ko augi izmanto fotosintēzei. Stress augā izraisa indīgu skābekļa radikāļu uzkrāšanos lapās, kā rezultātā atmirst šūnas un veidojas lapu plankumi.
Neparazītisko plankumu veidošanās uz lapām ir ļoti atkarīga no šķirnes jūtīguma.

Simptomi un diagnostika

Sākot ar stiebrošanas sākumu, nespecifiski lapu plankumi tumši brūnas nekrozes formā parādās visos zaļo lapu līmeņos. Šie plankumi nav radušies patogēna iedarbībā, un tos sauc par „neparazītiskiem” lapu plankumiem vai fizioloģiskiem lapu plankumiem (starptautiskais apzīmējums – PLS jeb physiological leaf spots).
Vasaras miežiem raksturīgs relatīvi smalks, tumši brūns punktots raksts, kas nevienmērīgi pārņem visu lapas plātni. Ziemas miežiem raksturīgi ieapaļi līdz nedaudz gareni, tumši brūni plankumi 1–3 mm diametrā, kas pārsvarā koncentrēti lapas plātnes vidū. Simptomi parasti parādās uz apakšējām lapām un vēlāk pāriet arī uz augšējām, ieskaitot karoglapu. Lapas nokalst vidēji 3 nedēļas agrāk nekā parasti. Uz lapas daļām, ko tiešā veidā apspīd saule (izliektā lapas virspuse vai augi lauka malās), plankumi parādās ātrāk un izteiktāk, kamēr noēnotas lapas daļas vēl saglabājas zaļas.