Kviešu lapu dzeltenplankumainība [Pyrenophora tritici-repentis]

Postīgums

Pēdējos gados Latvijā ir ievērojami pieaugusi Drechslera tritici-repentis izplatība kviešu sējumos. To veicina minimālā augsnes apstrāde, kviešu audzēšana monokultūrā un patogēna attīstībai labvēlīgi laikapstākļi. Atkarībā no augu infekcijas pakāpes, samazinās 1000 graudu masa un ražas zudumi var sasniegt 20–50%.Drechslera tritici-repentis inficē kviešus, arī tritikāli un rudzus. Par saimniekaugu var būt vārpata. Inficētajās lapās audi nespēj asimilēt uzņemtās barības vielas. Ražas zudumi atkarīgi no audzēšanai izvēlēto šķirņu izturības pret šo slimību un kviešu attīstības stadijas.

Infekcijas avots

Galvenais infekcijas avots ir augsnē neiestrādātas, inficētas kviešu salmu atliekas. Patogēns uz tām turpina augt saprofītiski, ziemas periodā izveidojot augļķermeņus. Pēc pārziemošanas uz augu atliekām var saskatīt melnus punktiņus - augļķermeņus, kuros attīstās asku sporas. Pavasarī mitrā laikā asku sporas atbrīvojas un inficē kviešu lapas. Aktīvākais askosporu izdalīšanās periods ir marts un aprīlis. Sporu izplatībai pietiek pat ar nakts rasu. Tā kā sporas spēj pārvarēt vien dažu centimetru attālumu, pirmie inficējas sējumi, kuros jau iepriekšējā gadā ir audzēti kvieši. Sekundāro izplatību sējumā un lielākos attālumos veicina konīdijsporas, kas veidojas bezdzimumiski un izplatās ar vēju. Tās veidojas lapu nekrožu vietās uz sporu nesējiem.

Izplatība

Sporas dīgst, un micēlijs aug ļoti plašā temperatūru diapazonā no 5°C līdz 35°C. Konīdijsporu veidošanai un izplatībai vispiemērotākā gaisa temperatūra ir 21–23°C. Patogēna plašai izplatībai, nepieciešami labvēlīgi laikapstākļi ar dažādu mitruma līmeni un gaisa temperatūru, kas pārsniedz 20°C. Sporu nesēju veidošanos veicina spēcīgas lietusgāzes dienā. Sporas veidojas arī mitrās un siltās naktīs, bet to izplatīšanās ar vēju ir iespējama tikai sausās un siltās dienās. Infekcijas izplatībai nepieciešams, lai auga lapas 6–48 stundas būtu mitras. Ja gaisa temperatūra ir 20–25°C, tās latentais laiks sasniedz 3–4 dienas. Pēc 6–8 dienām notiek sporulācija. Augsts inficēšanās risks pastāv, ja priekšaugs ir bijuši kvieši, un uz augsnes virskārtas ir saglabājušās augu atliekas, vai arī tiek audzēta pret šo slimību neizturīga šķirne. Auga orgānu iespēju inficēties ietekmē lapas vecums: vecākas lapas inficējas ātrāk nekā jaunās lapas.

Slimības pazīmes

Pirmā kviešu inficēšanās ar Drechslera tritici-repentis parasti notiek aprīlī - maijā. Uz jauno augu lapām, kas ir tuvāk augsnei, pakāpeniski parādās ieapaļi, gaiši brūni plankumi. Sekundārā kviešu inficēšanās izraisa tipisku, tumši brūnu punktu veidošanos, ko apņem hlorotiskas audu joslas. Inficētās lapu vietās pārādās brūni, vālītes formas plankumi, ar neregulārām malām. Progresējot nekrozei, plankumi saplūst un veido neregulārus nekrozes laukumus. Tā kā bez palielinājuma ir grūti novērtēt slimības simptomus, ir nepieciešams veikt kvalitatīvu diagnostiku, aplūkojot atsevišķi novietotos, melnos sporu nesējus, kas atrodami tikai nekrozes zonās.

Līdzīgas slimības

Slimības simptomi uz kviešu lapām līdzinās Septoria nodorum izraisītajiem plankumiem. Sausos gados atsevišķu šķirņu kviešiem novērojami augšanas apstākļu stresa radīti lapu plankumi, kas ir līdzīgi Drechslera tritici-repentis. Ja ir inficētas arī lapu makstis, visdrīzāk tas ir Septoria nodorumpatogēns. Precīza diagnoze iespējama, aplūkojot vairošanās orgānus vismaz 30 reižu palielinājumā. Kviešu lapu dzeltenplankumainības sporu nesēji ir izvietojušies atsevišķi uz lapas virsmas, savukārt Cladosporium sporu nesēji ir izvietoti krūmveidā, tie ir plānāki un mazāki, salīdzinot ar dzeltenplankumainības sporu nesējiem. Kviešu pilngatavības stadijā var parādīties arī atsevišķi stāvoši Alternaria sporu nesēji. Tomēr tie, salīdzinājumā ar Drechslera tritici-repentis, ir smalkāki un mazāki un satur ķēdītē sakārtotas sporas ar spiciem galiem.

Ierobežošana

Izturīgu šķirņu audzēšana.Agrotehniskie pasākumi, kas samazina infekcijas materiāla daudzumu - augu atlieku iestrādāšana augsnē.Augu maiņa.Organiskās vielas palielināšana augsnē.

Augu aizsardzības pasākumi

Ja notikusi lapu inficēšanās, Drechslera tritici-repentis izplatība laukā ir grūti apturama pat tad, ja izmantoti ārstējoši fungicīdi. Tādēļ fungicīdi būtu mērķtiecīgi jāizmanto jau sākot ar AS 32–37, tiklīdz ir novērota sporulācija.