Rudzu tripsis [Limothrips denticornis]

Rudzu tripšu izplatība ir rudzi, kvieši, mieži, auzas, savvaļas graudzāle. Tripši vairāk uzturas lauku malās un laukos, kas ir nezāļaini – piesārņoti ar lauka kumelīti. Tripši rada bojājumus vārpas pamatdaļā vai vidusdaļā, tā kļūst tievāka un gaiša (balta), bet plēksnes kļūst diegveida. Spēcīgu bojājumu rezultātā bojātās vārpas neizplaukst. Rudzu tripši pēdējos gados savairojas masveidā. Kaitē kāpuri un pieaugušie īpatņi. Gadā attīstās 2 paaudzes. Maijā, īsi pirms rudzu vārpošanas, mātītes ielien zem lapu maksts un sūc vārpu. Olas pa vienai dēj lapu maksts audos, izšķīlušies kāpuri sūc lapu maksti. Apaugļotās mātītes pārlido uz vasarāju graudaugiem un savvaļas graudzālēm, kur attīstās kaitēkļu otrā paaudze. Apaugļotās mātītes pārziemo zemsedzē.

Pieaugušais īpatnis

Garums 1,2–1,5 mm, brūngani melns ķermenis.

Kāpurs

Garums 1,2–1,5 mm, gaišs, līdzīgs pieaugušam īpatnim.

Invāzijas periods

Maijā, īsi pirms rudzu vārpošanas.

Ierobežošana

Rugaines lobīšana un savlaicīga rudens aršana. Insekticīdu lietošana.

Insekticīdu lietošana nepieciešama, ja stiebrošanas sākumā uz viena stiebra atrod 1–3 tripšus, bet stiebrošanas beigās 8–12.