Ievu-auzu laputs [Rhopalosiphum padi]

Ievu-auzu laputs izplatība – graudaugi, savvaļas graudzāles. Ievu-auzu laputs starpsaimnieki ir ievas, ābeles, plūmes, ķirši, vilkābeles u.c. lapukoki. Laputu sūcienu rezultātā lapas sagriežas, dzeltē, graudi veidojas sīki. Laputis izplata vīrusslimības. Ievu-auzu laputs ir visizplatītākā un kaitīgākā labību laputu suga. Tās uzturas uz labību lapām, zaļajiem stiebriem un vārpām. Veģetācijas laikā attīstās vairākas paaudzes: pavasarī 2 vai 3 paaudzes attīstās uz ievām un citiem augiem, kur pārziemo olas, un vēlāk 3 vai 4 paaudzes uz labībām vai savvaļas graudzālēm. Ievu-auzu laputs ir tipiska migrējoša laputs. Kāpuri izšķiļas un mitinās augu, starpsaimnieku, lapu apakšpusē. Jūnija beigās, jūlijā spārnotās laputis pārlido uz vasarāju labībām un savvaļas graudzālēm, kur sūc lapas. Septembrī spārnotās mātītes pārlido uz ziemošanas augiem un dzemdē kāpurus, kas attīstās par mātītēm, kuras savukārt dēj olas uz ievu vai citu koku zariem. Attīstību veicina silts un sauss laiks. Olas pārziemo uz ievām un citiem starpsaimniekiem.

Pieaugušais īpatnis

Laputis, zaļganas un vaskotas, ar vai bez spārniem.

Invāzijas periods

Jūnijs / jūlijs.

Dabīgie ienaidnieki

Mārītes, ziedmušas un zeltactiņas.

Ierobežošana

Insekticīdu lietošana.
Ievu iznīcināšana lauka tuvumā.

Insekticīdu lietošana nepieciešama, ja stiebrošanas laikā uz viena stiebra atrod 3–5 laputis vai to kāpurus un invadēts katrs trešais augs.