Kā veiksmīgi ierobežot lāčauzas un jumtauzas?

Šajā sezonā esam novērojuši daudzu viendīgļlapju nezāļu izplatības pieaugumu. Lai sekmīgi uzsāktu to ierobežošanu, ir nepieciešams spēt tās atšķirt, lai izvēlētos vispiemērotāko ierobežošanas stratēģiju.

Kad nezāles ir izveidojušas ziedkopu, atšķirt lāčauzas no neauglīgās jumtauzas ir salīdzinoši viegli. Lāčauzām skara ir samērā blīva, kompakta, turpretim neauglīgajai jumtauzai skara ir plaša, vārpiņas ar garu akotu.

Šīm nezālēm atšķiras sēklu nogatavošanās laiki. Lāčauzām pēc sēklu izbiršanas ir jāiziet pēcbriedes fāze, tāpēc pēc ražas novākšanas vismaz dažas nedēļas laukā nevajadzētu veikt nekādu augsnes apstrādi. Pretējā gadījumā lāčauzu sēklas nonāk miera periodā, kura garums var būt ļoti dažāds un tā rezultātā sēklu dīgšanas laiks nav prognozējams.

Turpretim neīstajai jumtauzai sēklas pēc izbiršanas ir gatavas dīgt tūlīt. Veicot seklu, 1–2 cm dziļu augsnes apstrādi, mēs varam izprovocēt to sadīgšanu un pēc tam sadīgušās nezāles sekmīgi ierobežot pirms nākamā kultūrauga sējas.

Ļoti efektīvs gan lāčauzu, gan neīstās jumtauzas ierobežošanas paņēmiens ir augsnes aršana. Šo nezāļu sugu sēklām dzīvotspēja ir tikai 1–3 gadi, tāpēc, kvalitatīvi apvēršot augsni, mēs varam noglabāt nezāļu sēklas 15–20 cm dziļumā, no kurienes tās nevarēs uzdīgt un nākamo gadu laikā ies bojā.

Izvēloties ķīmisko nezāļu ierobežošanu, jāņem vērā, ka visticamāk būs nepieciešama apstrāde ar augsti efektīviem herbicīdiem gan rudenī, gan pavasarī, lai sekmīgi ierobežotu lāčauzas un neauglīgo jumtauzu. Ļoti svarīgi ir apsekot laukus un savlaicīgi konstatēt to klātbūtni, un izplatības sākumā censties iznīcināt katru augu, lai tās nepaspēj saražot sēklas un savairoties.